Pēdējā laikā būvniecības nozarē aktīvi tiek apspriestas divas nosacītas novitātes, kas tādā vai citādā veidā ietekmē un ietekmēs nākotnē būvniecības nozari. Runa ir par divām izmaiņām tiesību aktos: 1) 2014. gada 2. oktobrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā; 2) no 03.04.2015. spēkā esošajiem grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 25. februāra noteikumos Nr. 116 “Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi”.

Abu minēto tiesību aktu mērķis nenoliedzami ir panākt zināmas izmaiņas nozarē, lai nozari sakārtotu, taču jāsaka, ka lielākā kritika šo normatīvu virzienā saistāma ar domu, ka tajos ietvertajām normām nav turpinājuma. Proti, it kā ir izdarīts darbs pareizajā virzienā, taču nav turpinājuma tādā aspektā, ka nav sniegti signāli nozares dalībniekiem, kā tiks atsijāti godīgie būvnieki no negodīgajiem. Otra būtiska problēma ir, ka šie grozījumi nekādā mērā nerisina esošās problēmas nozarē – nodokļu nomaksu, cīņu ar laikā paredzētu maksājumu veikšanu par paveikto darbu, efektīvu strīdu risināšanas kārtību utt.

Reizē jāsaka, ka visai nepatīkami bija lasīt VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones teikto, ka VID kļūs represīvāks un piemēros bargākus sodus1. Mērķis, ko VID vēlas sasniegt, ir pareizs – ēnu ekonomikas mazināšana un vēlme nepieļaut izvairīšanos no nodokļiem. Taču vai sodi ir primārais līdzeklis, kā to panākt? Nedomāju. Sodi un tā sauktā izvairīšanās no nodokļiem nereti sasaucas ar esošajām problēmām nozarē – laikā nesamaksātiem rēķiniem un nevēlēšanos maksāt vispār, nepamatotiem ieturējumiem, vienpusēji izdevīgiem līgumiem, ilgu tiesvedību strīdu gadījumā utt. Un te es vēlētos uzdot jautājumu: vai būvnieks, kurš godam paveicis darbu, ko apliecina paraksti uz visiem nepieciešamajiem aktiem un formām un par ko pienākas laicīga samaksa, kas nav saņemta, ir uzskatāms par negodprātīgu nodokļu nemaksātāju? Vai patiešām valsts VID personā uzskata, ka tā ir normāla situācija? Cik vispār VID pašlaik ir informēts par vienu šādu būtisku nozares problēmu, ar ko lielākoties sastopas tie būvnieki, kuri ir apakšuzņēmēji un apakšuzņēmēju apakšuzņēmēji? Ar šiem jautājumiem es nevēlos neko pārmest VID ģenerāldirektorei un iestādei kopumā. Drīzāk vēlos panākt, ka mēs, runājot par sodiem, saprotam nozares problēmas, to specifiku un atrodam līdzekļus, kā šīs problēmas novērst! Un tad, kad problēmas novērstas, tad gan ir pamats runāt par sodiem, par represijām utt., kas, piedodiet, tikai palīdzēs izslēgt no nozares negodprātīgos uzņēmējus, kuri nav cienīgi saukties par būvniekiem!

Esmu biedrības “Building Design and Construction Council” biedrs un piedalos biedrības iniciatīvās būvniecības nozares sakārtošanai, kas tiek iesniegtas Ekonomikas ministrijā un apspriestas Būvniecības padomē. Par abiem minētajiem tiesību aktiem biedrība ir sagatavojusi savus priekšlikumus, un tie ir guvuši zināmu atbalstu nozares dalībnieku un citu nozari pārstāvošu biedrību vidū. Abas līdz šim iesniegtās iniciatīvas šobrīd citēšu tādas, kāds bijis sagatavoto vēstuļu saturs.

Publisko iepirkumu likums

Biedrība nāca klajā ar šādu vēstuli:

“2014. gada 2. oktobrī Saeimā tika pieņemts likums Grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Likuma grozījumi paredz, ka:

  1. uzņēmējiem, kuri pretendē uz valsts iepirkumiem, būs jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem;
  2. iepirkuma pasūtītājam no gada 1. augusta būs pienākums izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, ja uzņēmuma darbinieku vidējais atalgojums būs mazāks par 80%, salīdzinot ar vidējo atalgojumu valstī attiecīgajā profesiju grupā.

Attiecībā uz būvniecības nozari minētie grozījumi uzskatāmi par pietiekami pozitīviem.

Tai pat laikā minēto grozījumu mērķis var netikt sasniegts pilnā apmērā, jo jāatceras, ka būvniecības iepirkumu procedūrās uzvarējušie uzņēmumi visai bieži izmanto apakšuzņēmēju pakalpojumus, attiecībā uz kuriem šobrīd tiek piemērots Publisko iepirkumu likuma 20. pants. Esošie grozījumi šobrīd tieši apakšuzņēmējiem nekādas prasības nodokļu nomaksas jomā neizvirza. Minētais uzskatāms par konkurenci kropļojošu risku, kas izpaudīsies kā nepamatoti zemu cenu iesniegšana konkursā un faktisko būvniecības izmaksu kropļošana tieši ar “apakšuzņēmēju rokām”.

Ievērojot minēto, apspriešanai iesniedzam piedāvājumu iestrādāt Publisko iepirkumu likumā normas, kas tieši attiecas uz apakšuzņēmējiem. Minētās normas būtu nepieciešamas, lai veicinātu ne tikai pretendenta, bet arī tā piesaistīto apakšuzņēmēju nodokļu maksāšanu, kā arī lai tiktu pārbaudīti ne tikai publisko iepirkumu tieši pretendenti, bet arī to piesaistītie apakšuzņēmēji.”

Nepieciešamie grozījumi attiecībā uz Publisko iepirkumu likuma 20. panta (Apakšuzņēmēju līgumi) nosacījumiem

“Lai risinātu situāciju, būtu nepieciešams papildināt grozījumus Publisko iepirkumu likumā un attiecībā uz būvniecības nozari precizēt prasības pretendentiem. Proti, pretendentam būtu jāizvirza prasības:

  1. obligāti uzrādīt apakšuzņēmējus (jāgroza Publisko iepirkumu likuma 20. panta pirmā daļa, nosakot obligātu prasību iesniegt sarakstu ar paredzamajiem apakšuzņēmējiem), kuri kopā veiks vismaz 85% būvdarbu apjoma;
  2. pirmajā punktā uzrādīto apakšuzņēmēju atsevišķam būvdarbu (tai skaitā sniegto pakalpojumu) apjomam jābūt skaidri definētam, lai pasūtītājs skaidri varētu zināt katram apakšuzņēmējam izpildei nododamo būvdarbu vai pakalpojuma daļu (jāgroza Publisko iepirkumu likuma 20. panta otrā daļa, izslēdzot normu par 20 procentiem no kopējās līguma vērtības vai lielākas).

Uzrādot apakšuzņēmējus, pretendentam jānorāda šāda informācija:

  1. apakšuzņēmēja rekvizīti (nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese u.c. nozarei raksturīgie rekvizīti);
  2. apakšuzņēmējam plānotais darba apjoms (līguma daļa saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 10. punktu) – kas tiks veikts un cik tas provizoriski aizņems no kopējā darba apjoma;
  3. informācija par apakšuzņēmēja darba spēku – vārds, uzvārds, personas kods un laika posms, no kura darbinieks atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar apakšuzņēmēju –, kas tiks nodarbināts līguma ietvaros;
  4. informācija par katra apakšuzņēmēja nodokļu nomaksas stāvokli un pretendenta piedāvājuma iesniegšanas brīdi analoģiski, kā tas paredzēts pašam pretendentam Publisko iepirkumu likumā;
  5. cita likumā pieprasītā informācija.

Minētais likuma pants būtu papildināms ar jaunu normu, kas nosaka, ka apakšuzņēmējiem, kuru paredzētais būvdarbu vai pakalpojumu apjoms nav lielāks par 20% no kopējo būvdarbu apjoma, nav tiesību piesaistīt darbam citus apakšuzņēmējus (tātad apakšuzņēmēja apakšuzņēmējus). Ja apakšuzņēmēja būvdarbu vai pakalpojuma apjoms pārsniedz 20%, piesaistot apakšuzņēmēja apakšuzņēmēju (-us), jāiesniedz to piesaistes pamatojums un visi apakšuzņēmēja apakšuzņēmēja apliecinājumi, kas sākotnēji tiek piemēroti pretendentam un apakšuzņēmējam.

Papildus likumā būtu jānosaka, kāds kopējais būvdarbu apjoms (iespējams, arī būvdarbu veidi) var būt nododams apakšuzņēmējiem, kuri savu saimniecisko darbību veic kā mikrouzņēmēji vai pašnodarbinātie.

Papildus (attiecībā uz Publisko iepirkumu likuma 68. panta nosacījumiem):

  • ja būvdarbu veikšanas laikā iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents plāno veikt līguma izpildē iesaistītā apakšuzņēmēja nomaiņu saskaņā ar Publisko iepirkuma likuma 68. panta noteikumiem, tad pirms plānotās darbības veikšanas pretendentam jāiesniedz pasūtītājam visa tā informācija, kas sākotnēji jāiesniedz, piedaloties konkursā. Jebkurš sadārdzinājums pie apakšuzņēmēja nomaiņas ir pretendenta atbildība, un šādā gadījumā pretendents nevar izvirzīt papildus finansējuma prasību pasūtītājam.
  • Ja pretendents veic apakšuzņēmēja nomaiņu, iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam jāiesniedz pasūtītājam šādi dokumenti: (a) nomaināmā apakšuzņēmēja paveiktā darba apjoms (pieņemtie darbi); (b) kvalitātes (tai skaitā visas nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas apliecinājumi) atbilstības apliecinājumi; (c) savstarpējo norēķinu veikšanas apliecinājums; (d) apakšuzņēmējam pie līguma izbeigšanas jāiesniedz apliecinājums, ka visi ar darbu veikšanu paredzētie nodokļu maksājumi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ir deklarēti un nomaksāti.
  • Ja pretendents veic apakšuzņēmēja nomaiņu tiesiska strīda ietvaros, tad iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam: (a) pirms vai reizē ar līguma izbeigšanu ar apakšuzņēmēju jāiesniedz apakšuzņēmējam pamatota pretenzija (par pamatotu pretenziju būtu uzskatāma tieša līguma izpildes kavēšana, pierādāmi būtiski kvalitātes trūkumi) ar nodarīto zaudējumu aprēķinu; (b) pie a) apakšpunktā esošās situācijas likumā jāparedz pasūtītāja tiesības ieturēt pretenzijā uzrādītos finanšu līdzekļus, tos deponējot vai apdrošinot līdz tiesiskā strīda atrisinājuma brīdim, un atkarībā no risinājuma stadijas un pieņemtā lēmuma izmaksāt iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam vai apakšuzņēmējam pielīgto maksājumu, reizē ieturot summu, ja tiesiskais strīds pasūtītājam radījis zaudējumus (līguma neizpilde pienācīgā kvalitātē un/vai līguma termiņa neievērošana; citi zaudējumi, ja tādi radušies).
  • Ja pasūtītājs saskaņā ar minētā likuma panta trešās daļas noteikumiem nepiekrīt apakšuzņēmēja nomaiņai, iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam pašam ar savu darba spēku jāpabeidz nomaināmā apakšuzņēmēja nepadarītais darba apjoms.”

Abas iniciatīvas ir guvušas atsaucību būvnieku vidū un apspriestas arī citās nozari pārstāvošās biedrībās, par ko personīgi man kā vienam no abu dokumentu autoriem ir neviltots prieks. Taču ir vēlme šo prieku nesabojāt. Proti, es ļoti ceru, ka jebkura biedrība, kas šaurākā vai plašākā spektrā domā par nozari un aizstāv savus biedrus un viņu intereses, nevis strādās pie tā, lai, abas minētās iniciatīvas pamainot un, es ļoti ceru, arī uzlabojot, pasniegtu kā savu gara darbu, bet atradīs laiku apspriest savas idejas ar sākotnējiem ideju autoriem, t.i., biedrības “Building Design and Construction Council” pārstāvjiem. Personīgi mana motivācija ir nodrošināt saviem klientiem ērtu, skaidru un saprotamu darba vidi neatkarīgi no tā, vai klients ir ģenerāluzņēmējs, pasūtītājs vai apakšuzņēmēja apakšuzņēmējs. Es ceru, ka arī citi sabiedriskās aktivitātes veicoši subjekti domā tieši tāpat! Ja tas tā ir, tad darbs jādara kopā!

Pētersone: VID kļūs represīvāks un piemēros bargākus sodus.