Vienā shēmā atainot visu būvniecības procesu kopumā nemaz nav iespējams, jo tādā gadījumā vai nu jāataino būvniecība līdzšinējā kārtībā, vai arī atbilstoši jaunajam būvniecības regulējumam. Manā ieskatā, ne viens, ne otrs uzdevums nav un nevar būt produktīvs, jo tas radītu tik vien kā neauglīgu kritiku un diskusijas. Daudz efektīvāk būvniecības procesu analizēt (šajā gadījumā – piedāvāt jaunu skatījumu būvniecības procesu regulēšanai) pa atsevišķiem posmiem. Šajā rakstā sniegšu savu redzējumu, manuprāt, galvenajam posmam: no būvniecības ieceres līdz gatavam kvalitatīvam projektam. Turklāt, minot speciālistus un aprakstot to funkcijas, vadīšos pēc tā, kā tie tiek definēti FIDIC (Starptautiskā inženierkonsultantu federācija) noteikumos.

BŪVUZRAUGS IR BŪVNIECĪBAS LIKUMĪBAS UN DROŠĪBAS UZRAUGS, TAS NAV UZŅĒMĒJDARBĪBAS PAKALPOJUMS!

Vērtējot būvniecības nozari kopumā, šķiet, lielākā problēma ir saprast, kā noris būvniecība no tās ieceres brīža līdz pat būves ekspluatācijai (nevis nodošanai ekspluatācijā). Turklāt, pat ne visai iedziļinoties šajā visnotaļ sarežģītajā procesā no dažādiem aspektiem, lielākās problēmas ir šādas:

  • valsts (likumdevēja un izpildvaras personā) ir radījusi jaunu būvniecību regulējošo normatīvo bāzi, taču trūkst normatīvu, standartu utt.;
  • būvnieki un būvniecības procesā iesaistītie subjekti ir izveidojuši neskaitāmas biedrības, asociācijas utt., kas katra aizstāv savu apakšnozari būvniecības procesā un visādiem un visiem spēkiem nemēģina iedziļināties būvniecības procesā kopumā, bet stingri pastāv uz savām tiesībām un vēlamajiem noteikumiem sava profesionālā darba izpildē;
  • komunikācija starp valsti un būvniecības nozari pārstāvošajiem subjektiem nav efektīva, ja neņem vērā atsevišķu subjektu mēģinājumus visus nozares dalībniekus apvienot zem viena jumta tādā izpratnē, lai nozares dalībnieku sniegtā informācija būtu nevis zināmā mērā egoistiska, bet objektīva visai nozarei kopumā;
  • profesionālā standarta neesamība. Jāsaka, ka vismaz ieteikumu līmenī Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija publiski paudusi nepieciešamību par šāda standarta nepieciešamību1, taču tālāk par viedokļa izteikšanu nekas nav noticis;
  • sarežģīta un efektīvu darba procesu neveicinoša publisko iepirkumu sistēma, kas būtiski sarežģī kvalitatīvu komunikāciju starp pasūtītāju un būvniecībā iesaistītajiem subjektiem.

Izsakot shematiski, būvniecības process no būvniecības ieceres līdz gatavam projektam vairāk darbojas pēc ķēdes principa, pēc kā sākas būvniecība.

Manā skatījumā, minēto procesu ļoti labi aprakstījis Dr. ing. Normunds Tīrāns žurnāla “Latvijas Būvniecība” 2014 janvāra/februāra numurā,2 savā shēmā lieliski parādot visus mīnusus, kas rodas būvniecībā projektēšanas stadijā. Taču šajā shēmā katrs tajā iesaistītais subjekts savu darba apjomu un vēlmes nereti vairāk pakārto nevis kopējā rezultāta sasniegšanai, bet gan sava tiešā pienākuma veikšanai, pieejamām finansēm, termiņiem utt. Vēlāk tas atspoguļojas, sākot būvdarbus. Proti, daudzu problēmu risinājumi atkarīgi no būvuzrauga. Subjektīvi vērtējot, iespējamās problēmas un risinājumi no praktiskā viedokļa attiecībā uz būvuzraugiem vislabāk aprakstīti žurnāla “Latvijas Būvniecība” 2014 maija/jūnija numurā.3 Minētajā rakstā izskanēja aicinājums būvuzrauga funkcijas piemērot autoruzraugam, taču šim viedoklim nepiekrītu. Manā skatījumā, projektēšanas stadijā lielākais trūkums šobrīd ir dažu speciālistu neesamība projekta izstrādes procesā (protams, katram pildot savas funkcijas). Konkrēti – trūkst inženiera (pasūtītāja pārstāvja ar atbilstošu izglītību un profesionālo pieredzi), būvuzrauga un uzņēmēja, dažos projektos arī specializētas nozares apakšuzņēmēju.

Kvalitatīvs būvniecības process no idejas līdz projektam

Lai būvniecības process visā attīstības stadijā no idejas līdz realizācijai būtu kvalitatīvs, tikko pasūtītājs ir definējis savu ieceri un nolīdzis profesionāli savu interešu realizācijai, proti, inženieri, projektēšanas stadijā jāiesaistās gan galvenajam būvuzņēmējam, gan specializētas nozares apakšuzņēmējam/-iem (ja projekta specifika to prasa), gan arī būvuzraugam. Shematiski manis izteikto priekšlikumu var aplūkot 2. shēmā.

Ko dara pasūtītājs, inženieris, projektētājs, būvuzraugs

Vērtējot minētos subjektus katru atsevišķi (pēc manis piedāvātās ideālās shēmas), šādai idejai var minēt vairākus plusus.

Pasūtītājs. Ir pilnīgi skaidrs, ka vairākumā gadījumu pasūtītājs ir svešs nozarei un nozare ir sveša pasūtītājam. Tas, savukārt, nozīmē, ka pasūtītājs nevar profesionāli sagatavot sākotnējo dokumentāciju būvniecības ieceres prezentēšanai bez profesionāla speciālista palīdzības. Šādu funkciju pilda inženieris. Taču attiecībā uz pasūtītāju nevar apgalvot, ka viņa vienīgā atbildība ir nolīgt inženieri. Pasūtītājam jāizpilda virkne prasību, lai projektētājs un uzņēmējs varētu kvalitatīvi veikt katrs savu darbu. Proti, pasūtītāja atbildība ir nodrošināt nepieciešamās licences, atļaujas, pareizu un laicīgu finanšu plūsmu, līgumu un likumu izpildi, termiņu ievērošanu arī no savas puses visā būvniecības procesā, uzbūvētās būves pareizu ekspluatēšanu pēc tās nodošanas ekspluatācijā utt.

Inženieris. Pasūtītāja pārstāvis līguma izpildē ir inženieris, proti, viņš pilda līgumā paredzētos pienākumus un pārstāv tikai un vienīgi pasūtītāja intereses. Manā skatījumā, inženiera klātbūtne no pirmās projekta izstrādāšanas dienas ne tikai var padarīt kvalitatīvāku līguma izpildi un izslēgt nesaprotamus, neargumentētus un nevajadzīgus pasūtītāja uzstādījumus, bet arī stiprināt būvuzrauga nozīmi visā būvniecības procesā, padarot to neatkarīgu un daudz objektīvāku salīdzinājumā ar šobrīd esošo būvuzraugu lomu.

Projektētājs. Persona, kas izstrādā būvprojektu. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī vienkāršā frāze ietver daudz dažādu problēmu un to risinājumu meklēšanu būvprojekta izstrādes gaitā un tā realizācijā. Manā skatījumā pārējo rakstā minēto subjektu dalība būvprojekta izstrādē atvieglotu un uzlabotu projektētāja darbu un novērstu iespējamās problēmas būvniecības procesā. Turklāt noteikti diskutējams ir jautājums, kā un cik lielā mērā projektētājam jāpiedalās būvniecības procesā, kad tiek veikti reāli būvniecības darbi.

Būvuzraugs ir no visām līguma pusēm neitrāla persona, ar nepieciešamajām profesionālajām iemaņām, izglītību un pieredzi apveltīts subjekts, kurš būvniecības procesā no tā sākuma posma veic līguma, tajā skaitā projekta analīzi, un sniedz padomus, novērš kļūdas gan projekta izstrādē, gan arī būvniecības procesa laikā.

Ja pasūtītāju pārstāv inženieris, būvuzraugs iegūst jaunu lomu būvniecības procesa kontrolē. Proti, būvuzraugam vairs nav kāda no raksta trešajā atsaucē minētajām lomām, bet jāveic vienkāršs darba process – visa būvniecības procesa kontrole (tātad atbilstība normatīvajiem aktiem, standartiem, līgumam utt.). Minētais savukārt sniedz iespēju izvērtēt divas citas lietas:

  1. būvuzrauga atalgojuma sistēmu;
  2. būvuzrauga statusu.

Attiecībā uz atalgojumu. Manā skatījumā, būvuzraugam līdzīgi kā zvērinātiem valsts notāriem (arī tiesu izpildītājiem) atalgojuma sistēmai būtu jābūt definētai atsevišķā normatīvā, un tai būtu jābūt piesaistītai zināmam koeficientam attiecībā pret kopējām būvniecības izmaksām. Tas mazinātu vairākus riskus būvuzrauga darbā: 1) nepamatoti augstu vai zemu cenu; 2) mazinātu korupcijas riskus; 3) kvalifikācijas trūkumu.

Attiecībā uz būvuzrauga statusu. Manā skatījumā, būvuzraugam neatkarīgi no tā, kas ir pasūtītājs (valsts, pašvaldība vai privātais tiesību subjekts), jāpiemēro valsts amatpersonas statuss. Tādā veidā tiktu stiprināta būvuzraugu kopējā kvalifikācija, mazinātos iespējas spēlēt kādu no raksta trešajā atsaucē minētajām lomām, kā arī tiktu noteikta atbildība par profesionālās ētikas un citiem pārkāpumiem darba procesā. Turklāt neredzu nekāda iemesla tam, lai būvuzraugi līdzīgi kā citi būvniecības procesa dalībnieki neapdrošinātu savu civiltiesisko atbildību.

Visbeidzot, ja būvuzraugam tiek piemērots valsts amatpersonas statuss (pilnībā vai daļēji), valsts var ietaupīt nodokļu maksātāju naudu, jo vairs nav nepieciešamības pēc kādas būvniecību būtiski kontrolējošas institūcijas valstī, un būtu vien jānodrošina būvuzraugu uzraudzības un pārvaldes un izpildu institūcija.

Taču, lai manis piedāvātais risinājums nebūtu formāls un nekvalitatīvs, būvuzraugiem jāizstrādā stingra izglītības un tālākizglītības prasību sistēma, kur kā papildu faktors ir darba pieredze. Lai minētais amats būvniecībā iegūtu prestižu un to respektētu pieredzējuši būvnieki un projektētāji, nenoliedzami, arī būvuzraugam jābūt ar līdzīgām vai labākām kvalitātēm.

Galvenais būvuzņēmējs. Kvalitatīvs dialogs un sadarbība starp inženieri, būvuzraugu un projektētāju laikā, kamēr tiek gatavots un apspriest projekts, tikai uzlabotu tā kvalitāti un vēlāko būvniecības procesu padarītu iespējami efektīvāku un prognozējamāku (tātad samazinātu riskus par neparedzētu problēmu risināšanu būvdarbu veikšanas laikā). Turklāt zināma dalība projekta izstrādē būvuzņēmējam sniegtu iespēju labāk izprast pašu projektu un identificēt potenciālās problēmas būvdarbu veikšanas laikā.

Specifiski apakšuzņēmēji. Domāju, ir vismaz daži risinājumi (piemēram, pāļu pamatu izbūvē), kad kvalificēts apakšuzņēmējs specializētā nozarē var sniegt vērtīgus padomus, sākot darbu pie projekta un tā tālākajā gaitā. Turklāt pieredze rāda, ka šāda veida sadarbība kopumā veicina problēmu novēršanu pirms to rašanās.

Secinājumi

  1. Būvniecības nozari regulējošā normatīvā bāze šobrīd ir pateicīga tam, lai tajā būtu iespējams ieviest kvalitatīvas izmaiņas, kā arī to papildinātu ar nepieciešamajiem standartiem.
  2. Standarti jāizstrādā nevis atrauti citu no cita, bet vērtējot būvniecības nozari kopumā. Tādā gadījumā būtu iespējams visam būvniecības procesam izsekot vienoti, un tas veicinātu procesa paredzamību un kvalitāti.
  3. Nozares dalībniekiem (asociācijām, biedrībām utt.) būtu jāvienojas par savu interešu aizstāvības deleģēšanu vienam noteiktam tiesību subjektam, kas pats par sevi nav ieinteresēts kāda noteikta dalībnieku interešu lobēšanā, bet procesa sakārtošanā kopumā. Šāda darbu organizācija sniegtu iespēju veidot kvalitatīvāku dialogu starp Ekonomikas ministriju kā būvniecības politikas veidotāju (tātad valsts pārvaldi) un būvniecības nozares dalībniekiem.
  4. Būtiski jāpārskata publisko iepirkumu regulējums tieši būvniecības nozarē, kam mērķis varētu būt sadrumstalotās iepirkumu sistēmas izslēgšana no prakses, to aizstājot ar kompleksu iepirkumu sistēmu – vienam projektam viens iepirkums.
  5. Attiecībā uz projektēšanu, manā skatījumā, būtu vērts izvērtēt Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas piedāvāto standarta projektu.
  6. Manā uztverē, kvalitatīva būvniecība pēc savas būtības ir tad, kad no būvniecības ieceres brīža visi būvniecībā iesaistītie subjekti apzinās savas iespējas, kompetences, atbildību un potenciālos riskus, kā arī garantijas, ko tie spēj dot darba procesa gala produktam – kvalitatīvai, drošai un ilgtspējīgai būvei. Es nedomāju, ka tam nepieciešams tērēt valsts budžetu institūciju – kontroles veicēju – dibināšanai un kompetenču dublēšanai. Es domāju, svarīgi ir radīt nepieciešamos standartus, nekaunēties izstudēt FIDIC noteikumus, citu valstu labo praksi un atrast labāko priekš nozares kopumā. Domāju, jāsamazina potenciālā patvaļa būvuzraugiem, un beidzot šī aroda pratējiem jānosaka gan skaidra atbildība, gan arī absolūti skaidra atalgojuma sistēma. Pietiek pasūtītājiem dzīvot pēc principa „kam nauda, tas pasūta mūziku” (lasi: projektu un būvi). Gluži pretēji – pasūtītājiem jābūt līdzatbildīgiem par to, kas un kā notiek viņu iecerētajā objektā. Pietiek uzskatīt, ka būvnieks un jo sevišķi būvniecības darbu apakšuzņēmēji ir tie, uz kuru rēķina var norakstīt visas kļūdas, nepamatotas un izdomātas soda naudas, līgumsodus utt. Būvniecības procesā gan atbildībai, gan pienākumiem, norēķiniem un garantijām jābūt tādiem, lai visas būvniecībā iesaistītās puses varētu paredzēt gandrīz visu, kas tās sagaida darba procesā.

Es atvainojos tiem nozares profesionāļiem, kas savu arodu veic godam un atbilstoši normatīvos noteiktajam (arī nenoteiktajam), jo pieļauju, ka pēdējās divas rindkopas nekādi nevar attiecināt uz visu un visiem!

1 Resurss lbpa.lv. 2 Normunds Tīrāns, Dr. ing., „Par būvkonstrukciju projektu saturu un kvalitāti”/”Latvijas Būvniecība”, 2014. gada janvāris/februāris, 39. lpp. 3 „Par būvuzraudzības jēgu”/”Latvijas Būvniecība”, 2014. gada maijs/jūnijs, 119. lpp.